Spinātu īss ievads
Spināti, Chenopodiaceae spināti ir viengadīgs vai divgadīgs augs. Pazīstams arī kā spināti, persiešu zāle. Pārtikai izmanto lapas un kāļus. Tā izcelsme bija Persijā, tā tika kultivēta pirms 2000. gada. Vēlāk tā izplatījās Ziemeļāfrikā, no mauriem līdz Spānijai un citām Rietumeiropas valstīm. Spināti Tang dinastijā tika ieviesti 647. gadā. Spinātiem ir izveidojušās galvenās saknes, sarkanās, mīkstās saknes, saldas un ēdamas. Spināti ir auksti izturīgi dārzeņi ar ilgu saules staru. Ziemeļķīnā ir arī ziemas sēja un pavasara raža, ko parasti sauc par apraktiem spinātiem. To var sēt vai sēt. Galvenās spinātu slimības ir pūces pelējums, vīrusu slimība un Sibīrijas mēra slimība. Galvenie kukaiņu kaitēkļi ir laputis un lapu mušas.
Uzturvērtība
Spināti ir bagāti ar A vitamīnu, C vitamīnu un minerālvielām, īpaši A vitamīnu, C vitamīna saturs ir visu dārzeņu topā, cilvēka hematopoētiskā materiāla dzelzs saturs ir arī vairāk nekā citos dārzeņos, paredzēts kuņģa-zarnu trakta traucējumiem, aizcietējumiem, podagrai, ādas slimībām, dažādām neiroloģiskas slimības, anēmijai ir īpašs terapeitiskais efekts. Tas ir efektīvs arī alkoholisma novēršanā un alveolu abscesa novēršanā.
Spināti satur lielu daudzumu beta karotīna un dzelzs. Tas ir arī lielisks B6 vitamīna, folijskābes, dzelzs un kālija avots. Starp tiem bagātīgais dzelzs var uzlabot dzelzs deficīta anēmiju, likt cilvēkiem izskatīties rupjiem un mirdzošiem, tāpēc tas tiek slavēts kā skaistumkopšanas līdzeklis. Spinātu lapas satur hromu un insulīnam līdzīgu vielu, kurai ir ļoti līdzīga iedarbība kā insulīnam un kas var uzturēt cukura līmeni asinīs stabilu. Bagātīgais B vitamīnu saturs var novērst tādu vitamīnu trūkumu kā keratīts un nakts aklums.
Spināti satur lielu skaitu antioksidantu, piemēram, E vitamīna un selēna, kuriem ir anti-novecošanās un veicina šūnu proliferāciju. Tas var ne tikai aktivizēt smadzeņu darbību, bet arī uzlabot jauniešu vitalitāti. Tas palīdz novērst smadzeņu novecošanos un novērst Alcheimera slimību. Hārvardas universitātes pētījumā arī tika atklāts, ka pusmūža un vecāka gadagājuma cilvēki, kuri ēd spinātus 2 līdz 4 reizes nedēļā A vitamīna un karotīna uzņemšanas dēļ, var samazināt tīklenes deģenerācijas risku un tādējādi aizsargāt viņu redzi.
Pārtikas efektivitāte
1. Zarnu defekācija un hemoroīdu profilakse: Spināti satur lielu daudzumu neapstrādātu augu šķiedru, kas var veicināt zarnu peristaltiku, atvieglot defekāciju un veicināt aizkuņģa dziedzera sekrēciju, palīdzēt gremošanai. Hemoroīdiem hroniskam pankreatītam, aizcietējumiem, anālajai plaisai un citām slimībām ir terapeitiska iedarbība.
2. Veicināt augšanu un attīstību, uzlabot izturību pret slimībām: Spinātos esošais karotīns, kas cilvēka ķermenī tiek pārveidots par A vitamīnu, var uzturēt normālu redzi un epitēlija šūnu veselību, palielināt spēju novērst infekcijas slimības un veicināt augšanu un attīstību. bērni.
3. Uztura nodrošināšana un veselības uzlabošana: Spināti ir bagāti ar karotīnu, C vitamīnu, kalciju, fosforu un noteiktu daudzumu dzelzs, E vitamīna un citām derīgām sastāvdaļām, kas cilvēka ķermenim var nodrošināt dažādas barības vielas; tā dzelzs saturam ir labs terapeitisks papildinošs efekts dzelzs deficīta anēmijas gadījumā.
4. Cilvēka metabolisma veicināšana: Spinātos esošie mikroelementi var veicināt cilvēka metabolismu un uzlabot veselību. Ēdot spinātus lielos daudzumos, var samazināt insulta risku.
